tructa

Latin

Étymologie

Emploi post-classique dérivé de tructus.

Nom commun

Cas Singulier Pluriel
Nominatif tructă tructae
Vocatif tructă tructae
Accusatif tructăm tructās
Génitif tructae tructārŭm
Datif tructae tructīs
Ablatif tructā tructīs

tructa féminin

  1. Truite.

Dérivés dans d’autres langues

Voir aussi

Références