tripartitus
Latin
Étymologie
- De tres, (« trois »).
Adjectif
| Cas | Singulier | Pluriel | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculin | Féminin | Neutre | Masculin | Féminin | Neutre | |
| Nominatif | tripartitus | tripartită | tripartitum | tripartitī | tripartitae | tripartită |
| Vocatif | tripartite | tripartită | tripartitum | tripartitī | tripartitae | tripartită |
| Accusatif | tripartitum | tripartităm | tripartitum | tripartitōs | tripartitās | tripartită |
| Génitif | tripartitī | tripartitae | tripartitī | tripartitōrŭm | tripartitārŭm | tripartitōrŭm |
| Datif | tripartitō | tripartitae | tripartitō | tripartitīs | tripartitīs | tripartitīs |
| Ablatif | tripartitō | tripartitā | tripartitō | tripartitīs | tripartitīs | tripartitīs |
tripartitus
Variantes
Références
« tripartitus », dans Félix Gaffiot, Dictionnaire latin français, Hachette, 1934 → consulter cet ouvrage