sanctificatrix
Latin
Étymologie
- Déverbal de sanctifico (« consacrer ; purifier »), dérivé de sanctificatum, avec le suffixe -trix.
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | sānctificātrīx | sānctificātrīcēs |
| Vocatif | sānctificātrīx | sānctificātrīcēs |
| Accusatif | sānctificātrīcem | sānctificātrīcēs |
| Génitif | sānctificātrīcis | sānctificātrīcum |
| Datif | sānctificātrīcī | sānctificātrīcibus |
| Ablatif | sānctificātrīcĕ | sānctificātrīcibus |
sānctificātrīx \saːnk.ti.fiˈkaː.triːks\ 3e déclinaison, imparisyllabique (pour un homme, on dit : sanctificator)
- Sanctificatrice.
- Exemple d’utilisation manquant. (Ajouter)
Dérivés dans d’autres langues
- Français : sanctificatrice
Références
- sanctificatrix sur Logeion