furans
Anglais
Forme de nom commun
furans \Prononciation ?\
- Pluriel de furan.
 
Latin
Étymologie
- Substantivation du participe du verbe furor.
 
Forme de verbe
| Cas | Singulier | Pluriel | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculin | Féminin | Neutre | Masculin | Féminin | Neutre | |
| Nominatif | furāns | furāns | furāns | furāntēs | furāntēs | furāntia | 
| Vocatif | furāns | furāns | furāns | furāntēs | furāntēs | furāntia | 
| Accusatif | furāntem | furāntem | furāns | furāntēs | furāntēs | furāntia | 
| Génitif | furāntis | furāntis | furāntis | furāntium | furāntium | furāntium | 
| Datif | furāntī | furāntī | furāntī | furāntibus | furāntibus | furāntibus | 
| Ablatif | furāntī | furāntī | furāntī | furāntibus | furāntibus | furāntibus | 
furāns \Prononciation ?\ deuxième classe faux imparisyllabique
- Participe présent de furor.
 
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel | 
|---|---|---|
| Nominatif | furāns | furāntēs | 
| Vocatif | furāns | furāntēs | 
| Accusatif | furāntem | furāntēs | 
| Génitif | furāntis | furāntum | 
| Datif | furāntī | furāntibus | 
| Ablatif | furāntĕ | furāntibus | 
furāns \Prononciation ?\ masculin 3e déclinaison, imparisyllabique
Références
- « furans », dans Félix Gaffiot, Dictionnaire latin français, Hachette, 1934 → consulter cet ouvrage