μήνη
 : μήν
Grec ancien
Étymologie
Nom commun
μήνη, mḗnē *\mɛ̌ː.nɛː\ féminin
| Cas | Singulier | Pluriel | Duel | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nominatif | ἡ | μήνη | αἱ | μῆναι | τὼ | μήνα | 
| Vocatif | μήνη | μῆναι | μήνα | |||
| Accusatif | τὴν | μήνην | τὰς | μήνας | τὼ | μήνα | 
| Génitif | τῆς | μήνης | τῶν | μηνῶν | τοῖν | μήναιν | 
| Datif | τῇ | μήνῃ | ταῖς | μήναις | τοῖν | μήναιν | 
- (Astronomie) Lune.
Dérivés
- μηνίσκος (« lunule »)