klučičí
Étymologie
- De kluk, klučík (« garçon, garçonnet »).
Adjectif
| nombre | cas \ genre | masculin | féminin | neutre | |
|---|---|---|---|---|---|
| animé | inanimé | ||||
| singulier | nominatif | klučičí | |||
| vocatif | klučičí | ||||
| accusatif | klučičího | klučičí | |||
| génitif | klučičího | klučičí | klučičího | ||
| locatif | klučičím | klučičí | klučičím | ||
| datif | klučičímu | klučičí | klučičímu | ||
| instrumental | klučičím | klučičí | klučičím | ||
| pluriel | nominatif | klučičí | |||
| vocatif | klučičí | ||||
| accusatif | klučičí | ||||
| génitif | klučičích | ||||
| locatif | klučičích | ||||
| datif | klučičím | ||||
| instrumental | klučičími | ||||
klučičí \ˈklut͡ʃɪt͡ʃiː\
Synonymes
- chlapecký
Antonymes
- holčičí (« de fillette »)