babulus
Latin
Étymologie
- Apparenté à babio (« se vanter »).
Adjectif
| Cas | Singulier | Pluriel | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Masculin | Féminin | Neutre | Masculin | Féminin | Neutre | |
| Nominatif | babulus | babulă | babulum | babulī | babulae | babulă |
| Vocatif | babule | babulă | babulum | babulī | babulae | babulă |
| Accusatif | babulum | babulăm | babulum | babulōs | babulās | babulă |
| Génitif | babulī | babulae | babulī | babulōrŭm | babulārŭm | babulōrŭm |
| Datif | babulō | babulae | babulō | babulīs | babulīs | babulīs |
| Ablatif | babulō | babulā | babulō | babulīs | babulīs | babulīs |
babulus \Prononciation ?\
Références
- « babulus », dans Félix Gaffiot, Dictionnaire latin français, Hachette, 1934 (page 203)