ἀλευρώδης
Grec ancien
Étymologie
Adjectif
| cas | singulier | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| masculin | féminin | neutre | ||||
| nominatif | ἀλευρώδης | ἀλευρώδης | ἀλευρῶδες | |||
| vocatif | ἀλευρῶδες | ἀλευρῶδες | ἀλευρῶδες | |||
| accusatif | ἀλευρώδη | ἀλευρώδη | ἀλευρῶδες | |||
| génitif | ἀλευρώδους | ἀλευρώδους | ἀλευρώδους | |||
| datif | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | |||
| cas | duel | |||||
| masculin | féminin | neutre | ||||
| nominatif | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | |||
| vocatif | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | |||
| accusatif | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | ἀλευρώδει | |||
| génitif | ἀλευρώδοιν | ἀλευρώδοιν | ἀλευρώδοιν | |||
| datif | ἀλευρώδοιν | ἀλευρώδοιν | ἀλευρώδοιν | |||
| cas | pluriel | |||||
| masculin | féminin | neutre | ||||
| nominatif | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδη | |||
| vocatif | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδη | |||
| accusatif | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδεις | ἀλευρώδη | |||
| génitif | ἀλευρώδων | ἀλευρώδων | ἀλευρώδων | |||
| datif | ἀλευρώδεσι(ν) | ἀλευρώδεσι(ν) | ἀλευρώδεσι(ν) | |||
ἀλευρώδης, aleurôdês
Dérivés dans d’autres langues
- Français : aleurode
Références
- Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français, Hachette, 1901