κάλαμος
Grec ancien
Étymologie
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel | Duel | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nominatif | ὁ | κάλαμος | οἱ | κάλαμοι | τὼ | καλάμω | 
| Vocatif | κάλαμε | κάλαμοι | καλάμω | |||
| Accusatif | τὸν | κάλαμον | τοὺς | καλάμους | τὼ | καλάμω | 
| Génitif | τοῦ | καλάμου | τῶν | καλάμων | τοῖν | καλάμοιν | 
| Datif | τῷ | καλάμῳ | τοῖς | καλάμοις | τοῖν | καλάμοιν | 
κάλαμος, kálamos masculin
Dérivés dans d’autres langues
Références
- Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français, Hachette, 1901
 - Alphonse Dain, Jules-Albert de Foucault, Pierre Poulain, Grammaire grecque Éloi-Jules Ragon, éditions Jean de Gigord, Paris, 1952