vārdnīca
Étymologie
- De vārds, « mot ».
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | vārdnīca | vārdnīcas |
| Accusatif | vārdnīcu | vārdnīcas |
| Génitif | vārdnīcas | vārdnīcu |
| Datif | vārdnīcai | vārdnīcām |
| Instrumental | vārdnīcu | vārdnīcām |
| Locatif | vārdnīcā | vārdnīcās |
| Vocatif | vārdnīca | vārdnīcas |
vārdnīca \vɑːrdniːtsɑ\ féminin
Voir aussi
- vārdnīca sur l’encyclopédie Wikipédia (en letton)