lietus
Étymologie
- Apparenté au lituanien lietus.
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | lietus | lieti |
| Accusatif | lietu | lietus |
| Génitif | lietus | lietu |
| Datif | lietum | lietiem |
| Instrumental | lietu | lietiem |
| Locatif | lietū | lietos |
| Vocatif | lietus | lieti |
lietus \liɛtus\ masculin
- Pluie.
Viņa valstība bija pārbagāta ar domājošām mašīnām, jo Poleandrs lika tās novietot visur, kur vien varēja : ne jau tikai astronomiskās observatorijās vai skolās, bet pat akmeņos, kuri gulēja uz ceļa, lika ierīkot elektriskas smadzenītes, kas skaļā balsī brīdinātu gājējus, lai tie nepaklūp, tāpat arī stabos, namu sienās un kokos, lai visur varētu pajautāt pēc ceļa ; viņš lika piekarināt smadzenītes pie mākoņiem, lai tās jau laikus ziņotu par lietus tuvošanos, tāpat apgādāt ar tām kalnus un ielejas, vārdu sakot, Kiberā uz katra soļa va-rēja ieraudzīt kādu saprātīgu mašīnu.
— (Staņislavs Lems, Pasaka par Skaitļojamo Mašīnu, kas cīnījās ar Pūķi)- La traduction en français de l’exemple manque. (Ajouter)
Dérivés
- lietains
- lietavas
- lietussargs
Apparentés étymologiques
- līt
- liet
Prononciation
- \liɛtus\ :
- Rīga : écouter « lietus [Prononciation ?] »
Voir aussi
Étymologie
- Apparenté au letton lietus.
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | lietus | lietūs |
| Génitif | lietaus | lietų |
| Datif | lietui | lietums |
| Accusatif | lietų | lietus |
| Instrumental | lietumi | lietumis |
| Locatif | lietuje | lietuose |
| Vocatif | lietau | lietūs |
lietus \Prononciation ?\ masculin
Prononciation
- → Prononciation manquante. (Ajouter)
Apparentés étymologiques
- lyti, « pleuvoir »
Vocabulaire apparenté par le sens
- sniegas, « neige »
Voir aussi
- lietus sur l’encyclopédie Wikipédia (en lituanien)