kokuksá

Étymologie

Composé de ko et de kuksa.

Verbe

Personne Présent Passé Futur
1re du sing. kokuksá kokuksayá kokuksatá
2e du sing. kokuksal kokuksayal kokuksatal
3e du sing. kokuksar kokuksayar kokuksatar
1re du plur. kokuksat kokuksayat kokuksatat
2e du plur. kokuksac kokuksayac kokuksatac
3e du plur. kokuksad kokuksayad kokuksatad
4e du plur. kokuksav kokuksayav kokuksatav
voir Conjugaison en kotava

kokuksá \kɔkuˈksa\ ou \kokuˈksa\ intransitif

  1. Confluer.

Prononciation

Références