hámehisvuohta
Étymologie
- De hámeheapme (« difforme, disgracieux ») avec le suffixe de dérivation nominale -vuohta.
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | hámehisvuohta | hámehisvuođat |
| Accusatif Génitif |
hámehisvuođa | hámehisvuođaid |
| Illatif | hámehisvuhtii | hámehisvuođaide |
| Locatif | hámehisvuođas | hámehisvuođain |
| Comitatif | hámehisvuođain | hámehisvuođaiguin |
| Essif | hámehisvuohtan | |
| Avec suffixes possessifs |
Singulier | Duel | Pluriel |
|---|---|---|---|
| 1re personne | hámehisvuohtan | hámehisvuohtame | hámehisvuohtamet |
| 2e personne | hámehisvuohtat | hámehisvuohtade | hámehisvuohtadet |
| 3e personne | hámehisvuohtas | hámehisvuohtaska | hámehisvuohtaset |
hámehisvuohta /ˈhamehisvuo̯htɑ/