giehtaruohtas
Étymologie
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel |
|---|---|---|
| Nominatif | giehtaruohtas | giehtaruohttasat |
| Accusatif Génitif |
giehtaruohttasa | giehtaruohttasiid |
| Illatif | giehtaruohttasii | giehtaruohttasiidda |
| Locatif | giehtaruohttasis | giehtaruohttasiin |
| Comitatif | giehtaruohttasiin | giehtaruohttasiiguin |
| Essif | giehtaruohtasin | |
| Avec suffixes possessifs |
Singulier | Duel | Pluriel |
|---|---|---|---|
| 1re personne | giehtaruohttasan | giehtaruohttaseame | giehtaruohttaseamet |
| 2e personne | giehtaruohttasat | giehtaruohttaseatte | giehtaruohttaseattet |
| 3e personne | giehtaruohttasis | giehtaruohttaseaskka | giehtaruohttaseaset |
giehtaruohtas /ˈɡie̯htɑruo̯htɑs/
- (Anatomie) Poignet.
Ja de loaiddastii Gonagas čippiidis ala, čovddii biktasiid nu ahte raddi oidnui, ja de vuoiddadii bisma Bech su gállu, ratti, geađđaša ja giehtaruohttasiid.
— (gonagasviessu.no)- Puis le Roi se mit à genoux, défit ses vêtements de sorte que sa poitrine soit visible et l’évêque Bech lui oignit le front, la poitrine, la tempe et les poignets.