Conjugaison:latin/obvenio

Conjugaison de obveniō


INFINITIF
 
Présent actif   Parfait actif   Futur actif
obvenīre obvēnisse (obvenisse) obventūrus, -a, -um esse
 
Présent passif Parfait passif Futur passif
obvenīrī obventus, -a, -um esse obventum īrī
PARTICIPE / GÉRONDIF
 
Participe   Gérondif
  SUPIN
obventum, obventū

Participe présent actif
obveniens, -entis
Participe futur actif
obventūrus, -a, -um
Participe parfait passif
obventus, -a, -um
Adjectif verbal (participe futur passif)
obveniendus, -a, -um

   Nominatif : obvenīre
Accusatif : obvenīre
Accusatif avec prép. : obveniendum
Génitif : obveniendī
Datif : obveniendō
Ablatif : obveniendō
IMPÉRATIF
 
Actif   Passif
  Présent
obvenī
obvenīte

Futur
2PS : obvenītō
3PS : obvenītō
2PP : obvenītōte
3PP : obveniuntō

  Présent
obvenīre
obvenīminī

Futur
2PS : obvenītor
3PS : obvenītor
2PP : -
3PP : obveniuntor

INDICATIF ACTIF
 
Présent   Imparfait   Futur
obveniō obveniēbam obveniam
obvenīs obveniēbās obveniēs
obvenīt obveniēbat obveniet
obvenīmus obveniēbāmus obveniēmus
obvenītis obveniēbātis obveniētis
obveniunt obveniēbant obvenient
 
Parfait   Plus-que-parfait   Futur antérieur
obvēnī obvēneram (obvenieram) obvēnerō (obvenierō)
obvēnistī (obvenisti) obvēnerās (obvenierās) obvēneris (obvenieris)
obvēnit obvēnerat (obvenierat) obvēnerit (obvenierit)
obvēnimus obvēnerāmus (obvenierāmus) obvēnerimus (obvenierimus)
obvēnistis (obvenistis) obvēneratis (obvenierātis) obvēneritis (obvenieritis)
obvēnērunt (obvēnēre) (obvenierunt) obvēnerant (obvenierant) obvēnerint (obvenierint)
SUBJONCTIF ACTIF
 
Présent   Imparfait
obveniam obvenīrem
obveniās obvenīrēs
obveniat obvenīret
obveniāmus obvenīrēmus
obveniātis obvenīrētis
obveniant obvenīrent
 
Parfait   Plus-que-parfait
obvēnerim (obvenierim) obvēnissem (obvenissem)
obvēnerīs (obvenierīs) obvēnissēs (obvenissēs)
obvēnerit (obvenierit) obvēnisset (obvenisset)
obvēnerīmus (obvenierīmus) obvēnissēmus (obvenissēmus)
obvēnerītis (obvenierītis) obvēnissētis (obvenissētis)
obvēnerint (obvenierint) obvēnissent (obvenissent)
INDICATIF PASSIF
 
Présent   Imparfait   Futur
obvenior obvenēbar obveniar
obvenīris (obvenīre) obvenēbāris (obvenēbāre) obveniēris (obveniēre)
obvenītur obvenēbātur obveniētur
obvenīmur obvenēbāmur obveniēmur
obvenīminī obvenēbāminī obveniēminī
obveniuntur obvenēbantur obvenientur
 
Parfait   Plus-que-parfait   Futur antérieur
obventus sum obventus eram obventus erō
obventus es obventus erās obventus eris
obventus est obventus erat obventus erit
obventi sumus obventi erāmus obventi erimus
obventi estis obventi erātis obventi eritis
obventi sunt obventi erant obventi erunt
SUBJONCTIF PASSIF
 
Présent   Imparfait
obveniar obvenīrer
obveniāris (obveniāre) obvenīrēris (obvenīrēre)
obveniātur obvenīrētur
obveniāmur obvenīrēmur
obveniāminī obvenīrēminī
obveniantur obvenīrentur
 
Parfait   Plus-que-parfait
obventus sim obventus essem
obventus sīs obventus essēs
obventus sit obventus esset
obventi sīmus obventi essēmus
obventi sītis obventi essētis
obventi sint obventi essent
Cet article est issu de Wiktionnaire. Sauf mention contraire, le texte est disponible sous Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0. Des conditions supplémentaires peuvent s’appliquer aux fichiers multimédias.