जानु
Étymologie
- De l’indo-européen ǵónu.
Nom commun
| Déclinaison de « जानु » | Singulier | Duel | Pluriel |
|---|---|---|---|
| Nominatif | जानु (jānu) | जानुनी (jānunī) | जानूनि (jānūni) |
| Vocatif | जानु (jānu) | जानुनी (jānunī) | जानूनि (jānūni) |
| Accusatif | जानु (jānu) | जानुनी (jānunī) | जानूनि (jānūni) |
| Génitif | जानुनस् (jānuna) | जानुनोस् (jānunos) | जानूनाम् (jānūnām) |
| Datif | जानुने (jānune) | जानुभ्याम् (jānubhyām) | जानुभ्यस् (jānubhyas) |
| Ablatif | जानुनस् (jānunas) | जानुभ्याम् (jānubhyām) | जानुभ्यस् (jānubhyas) |
| Locatif | जानुनि (jānuni) | जानुनोस् (jānunos) | जानुषु (jānuṣu) |
| Instrumental | जानुना (jānunjā) | जानुभ्याम् (jānubhyām) | जानुभिस् (jānubhis) |
जानु (jānu) \ˈd͡ʒaː.nu\ neutre