бремя
Russe
Étymologie
- Du vieux slave брѣмѧ, brěmę (« poids »).
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel inusité |
|---|---|---|
| Nominatif | бре́мя | *бремена́ |
| Génitif | бре́мени | *бремён |
| Datif | бре́мени | *бремена́м |
| Accusatif | бре́мя | *бремена́ |
| Instrumental | бре́менем | *бремена́ми |
| Prépositionnel | бре́мени | *бремена́х |
| Nom de type 8°c selon Zaliznyak | ||
бре́мя, brémja \ˈbrʲemʲə\ neutre
Prononciation
- (Région à préciser) : écouter « бремя [ˈbrʲemʲə] »