νοῦς
: νους
Grec ancien
Nom commun
| Cas | Singulier | Pluriel | Duel | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Nominatif | ὁ | vοῦς | οἱ | vοῖ | τὼ | vώ |
| Vocatif | vοῦς | vοῖ | vώ | |||
| Accusatif | τὸν | vοῦν | τοὺς | vοῦς | τὼ | vώ |
| Génitif | τοῦ | vοῦ | τῶν | vῶν | τοῖν | vοῖν |
| Datif | τῷ | vῷ | τοῖς | vοῖς | τοῖν | vοῖν |
νοῦς, noûs *\nôːs\ masculin
- Variante de νόος.
Références
- Anatole Bailly, Abrégé du dictionnaire grec-français, Hachette, 1901
- Alphonse Dain, Jules-Albert de Foucault, Pierre Poulain, Grammaire grecque Éloi-Jules Ragon, éditions Jean de Gigord, Paris, 1952